APDROŠINĀŠANAS PAKALPOJUMI
Neviens nevar paredzēt nākotni,
bet mēs varam to pasargāt ar
individuāli izstrādātiem risinājumiem
visos apdrošināšanas veidos.
OCTA apdrošināšana
Obligātā autovadītāju CTA apdrošināšana
DZĪVĪBAS apdrošināšana
Dzīvības apdrošināšana
ATBILDĪBAS apdrošināšana
Vispārējā un profesionālā atbildība
BŪVNIECĪBAS apdrošināšana
Būvniecības garantijas, negūtā peļņa
KRAVU apdrošināšana
Kravas, pārvadātāju atbildība
KREDĪTU apdrošināšana
kredīti
KĀPĒC STRĀDĀT AR MUMS?
- Brokeris Tavā vietā veic apdrošināšanas tirgus izpēti, izanalizē un piedāvā Tev piemērotākos risinājumus no visām apdrošināšanas kompānijām.
- Piedāvājums tiek sagatavots konspektīvā veidā un Tev saprotamā valodā. Apdrošināšanas līgums ir ļoti sarežģīts dokuments un brokeris ir tas, kurš izlasa visu, kas rakstīts maziem burtiņiem un izskaidro to tev.
- Profesionāls brokeris dziļi izpēta klienta riskus un konsultē arī par to, kā veikt risku pārvietošanu bez apdrošināšanas. Pirms pārdot polisi, brokeris ne tikai salīdzina apdrošinātāja piedāvājumus, bet arī koriģē tos atbilstoši tavām vajadzībām – ja nepieciešams, vienojas ar apdrošinātāju par izmaiņām standarta piedāvājumā, ja nepieciešams.
- Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, brokeris vienmēr ir klienta pusē! Klients bieži vien nepārzina atlīdzības saņemšanas kārtību un var pieļaut kļūdas, kā rezultātā apdrošinātājs var atteikt atlīdzību. Profesionāli brokeri sarežģītākos gadījumos piesaista ekspertus sarežģītākos gadījumos un rūpīgi seko līdzi atlīdzības izmaksas procesam, kā arī veic rekomendācijas turpmākajām klienta darbībām. Brokeris vienmēr klienta vietā veic pārrunas ar apdrošinātāju par atlīdzības izmaksas procesu un apmēru.
- Brokeris seko līdzi polises beigu termiņam, dalīto maksājumu termiņiem, kā arī veic nepieciešamās izmaiņas polisē līguma darbības laikā, lai saglabātu maksimālu aizsardzību.
- Labākās brokeru sabiedrības savā komandā piesaista dažādus speciālistus – juristus, ārstus, inženierus, lai efektīvāk izvērtētu riskus un panāktu labākus līguma nosacījumus, kas atvieglotu atlīdzības saņemšanu.
Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji iedalās apdrošinātājos un izplatītājos (brokeri, aģenti, aģentūras, klientu apkalpošanas centri u.c.).
Svarīgi saprast, ka klients "pa tiešo" pie apdrošinātāja nonākt nevar, jo apdrošinātāja darbinieki, kas strādā ar klientiem, arī ir izplatītāji. Tātad, jebkurā gadījumā tev būs darīšana ar starpnieku. Jautājums ir tikai par to, kurš kura interesēs strādā?
Apdrošinoties pie izplatītāja, pakalpojums netiek sadārdzināts, kā bieži tiek kļūdaini uzskatīts. Starpniecības komisiju maksā apdrošinātājs, nevis klients. Polišu cenas ir atšķirīgas piedāvātā seguma, nevis pakalpojuma sniedzēja dēļ.
Kā izvēlēties, pie kā apdrošināties? Protams, pie tā, kam rūp ilgtermiņa sadarbība un tava aizsardzība! Brokeris ir vienīgais izplatītājs, kurš strādā klienta interesēs. Kāpēc tā? To paredz likumdošana. Tā kā brokeris pārstāv klientu, likums tam uzliek ļoti daudz pienākumu, kas paredzēti klientu interešu aizsardzībai.
LĪGA DIMANTE
Colement FKB Latvia
pārdošanas direktore
KĀPĒC STRĀDĀT AR MUMS?
- Brokeris Tavā vietā veic apdrošināšanas tirgus izpēti, izanalizē un piedāvā Tev piemērotākos risinājumus no visām apdrošināšanas kompānijām.
- Piedāvājums tiek sagatavots konspektīvā veidā un Tev saprotamā valodā. Apdrošināšanas līgums ir ļoti sarežģīts dokuments un brokeris ir tas, kurš izlasa visu, kas rakstīts maziem burtiņiem un izskaidro to tev.
- Profesionāls brokeris dziļi izpēta klienta riskus un konsultē arī par to, kā veikt risku pārvietošanu bez apdrošināšanas. Pirms pārdot polisi, brokeris ne tikai salīdzina apdrošinātāja piedāvājumus, bet arī koriģē tos atbilstoši tavām vajadzībām – ja nepieciešams, vienojas ar apdrošinātāju par izmaiņām standarta piedāvājumā, ja nepieciešams.
- Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, brokeris vienmēr ir klienta pusē! Klients bieži vien nepārzina atlīdzības saņemšanas kārtību un var pieļaut kļūdas, kā rezultātā apdrošinātājs var atteikt atlīdzību. Profesionāli brokeri sarežģītākos gadījumos piesaista ekspertus sarežģītākos gadījumos un rūpīgi seko līdzi atlīdzības izmaksas procesam, kā arī veic rekomendācijas turpmākajām klienta darbībām. Brokeris vienmēr klienta vietā veic pārrunas ar apdrošinātāju par atlīdzības izmaksas procesu un apmēru.
- Brokeris seko līdzi polises beigu termiņam, dalīto maksājumu termiņiem, kā arī veic nepieciešamās izmaiņas polisē līguma darbības laikā, lai saglabātu maksimālu aizsardzību.
- Labākās brokeru sabiedrības savā komandā piesaista dažādus speciālistus – juristus, ārstus, inženierus, lai efektīvāk izvērtētu riskus un panāktu labākus līguma nosacījumus, kas atvieglotu atlīdzības saņemšanu.
Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji iedalās apdrošinātājos un izplatītājos (brokeri, aģenti, aģentūras, klientu apkalpošanas centri u.c.).
Svarīgi saprast, ka klients "pa tiešo" pie apdrošinātāja nonākt nevar, jo apdrošinātāja darbinieki, kas strādā ar klientiem, arī ir izplatītāji. Tātad, jebkurā gadījumā tev būs darīšana ar starpnieku. Jautājums ir tikai par to, kurš kura interesēs strādā?
Apdrošinoties pie izplatītāja, pakalpojums netiek sadārdzināts, kā bieži tiek kļūdaini uzskatīts. Starpniecības komisiju maksā apdrošinātājs, nevis klients. Polišu cenas ir atšķirīgas piedāvātā seguma, nevis pakalpojuma sniedzēja dēļ.
Kā izvēlēties, pie kā apdrošināties? Protams, pie tā, kam rūp ilgtermiņa sadarbība un tava aizsardzība! Brokeris ir vienīgais izplatītājs, kurš strādā klienta interesēs. Kāpēc tā? To paredz likumdošana. Tā kā brokeris pārstāv klientu, likums tam uzliek ļoti daudz pienākumu, kas paredzēti klientu interešu aizsardzībai.
APDROŠINĀŠANAS POLIŠU CENAS UN SEGUMS
Vienmēr jāatceras, ka, tiecoties pēc zemākās cenas, visticamāk, tu iegādāsies ļoti dārgu A4 papīru… Tas dos ilūziju, ka esi veiksmīgi apdrošinājies, bet, notiekot nelaimes gadījumam, sarūgtinājumu pastiprinās fakts, ka atlīdzība netiks izmaksāta līguma nosacījumu dēļ.
Svarīgi pārliecināties, vai viss vajadzīgais ir iekļauts polisē un kādas tiesības un pienākumus tā uzliek tev. Apdrošināšanas līgums ir saistošs ne tikai apdrošinātājam, bet arī apdrošinājuma ņēmējam. Piemēram, ir jāievēro drošības un ugunsdrošības prasības, ceļu satiksmes noteikumi, u.c.
Jāsaprot arī tas, kāda ir tava līdzdalība riska segšanā jeb pašrisks - tā ir tava finansiālā līdzdalība, iestājoties apdrošināšanas gadījumam. Pašrisks ir instruments, ar ko pats vari regulēt polises cenu - jo lielāks pašrisks, jo zemāka cena.
ARVILS PŪPOLS
Colement FKB Latvia izpilddirektors
Apdrošināšanas Brokeru Asociācijas
valdes loceklis
APDROŠINĀŠANAS POLIŠU CENAS UN SEGUMS
Vienmēr jāatceras, ka, tiecoties pēc zemākās cenas, visticamāk, tu iegādāsies ļoti dārgu A4 papīru… Tas dos ilūziju, ka esi veiksmīgi apdrošinājies, bet, notiekot nelaimes gadījumam, sarūgtinājumu pastiprinās fakts, ka atlīdzība netiks izmaksāta līguma nosacījumu dēļ.
Svarīgi pārliecināties, vai viss vajadzīgais ir iekļauts polisē un kādas tiesības un pienākumus tā uzliek tev. Apdrošināšanas līgums ir saistošs ne tikai apdrošinātājam, bet arī apdrošinājuma ņēmējam. Piemēram, ir jāievēro drošības un ugunsdrošības prasības, ceļu satiksmes noteikumi, u.c.
Jāsaprot arī tas, kāda ir tava līdzdalība riska segšanā jeb pašrisks - tā ir tava finansiālā līdzdalība, iestājoties apdrošināšanas gadījumam. Pašrisks ir instruments, ar ko pats vari regulēt polises cenu - jo lielāks pašrisks, jo zemāka cena.
KĀPĒC VAJADZĪGA APDROŠINĀŠANA?
Jau no pašiem cilvēces pimsākumiem mēs esam iemācījušies saskatīt apkārtējos riskus un reaģēt uz tiem, lai nodrošinātu izdzīvošanu kā arī šo funkciju nodošanu nākamām paaudzēm, saglabājot turpmāko pastāvēšanu. Cilvēks savā attīstībā ir saskāries ar lielu daudzumu riskiem, kuri nodarbinājuši mūsu prātus. Piemēram: ārējiem riskim - plēsējiem, citām ciltīm un pavisam vienkāršiem saimnieciskiem riskiem - uguni, salu, karstumu, indīgu pārtiku u.c.
Civilizācijai attīstoties, ir attīstījušies arī riski - tā ir mūsu ikdienas sastāvdaļa, no kuras mēs nevaram izvairīties. Mūsdienās cilvēki lielāko daļu risku ir apzinājušies un iemācījušies sadzīvot ar tiem, galvenokārt pateicoties izpratnei un rīcībai.
Ar lielu daļu risku, kas būtiski neietekmē mūsu dzīves kvalitāti, mēs nedarām neko, savukārt daļu risku esam iemācījušies samazināt un to darām tik ikdienišķi, ka pat neaizdomājamies par to. Kā piemēram, izejot no mājas, aizslēdzam durvis, šķērsojam ielu atļautā vietā, pārliecinoties vai netuvojas transportlīdzeklis, vakcinējamies pret bīstamām slimībām (gripu, ērču encefalītu un citām) utml.
Riskus var arī pārvietot. Daudzas lietas mēs nedarām paši, bet deleģējam tās profesionāļiem. Spilgtākie piemēri: naudu glabājam bankā, automašīnu remontējam servisā, elektroinstalāciju un tās remontu uzticam elektriķiem, utt. Šādi lielu daļu risku mēs noveļam no saviem pleciem un uzticam tos citai personai.
Visas mums svarīgās lietas mēs varam apdrošināt - uzticēt tās apdrošinātājam, lai ar to nodarbojas profesionāls risku parakstītājs.
Apdrošināšana ir viena no vecākajām sabiedrības attiecību kategorijām. Tās pirmsākumi meklējami tālā civilizācijas vēsturē. Sākumposmā tā bija kā kopīgu uzkrājumu veidošana pārtikas neražas gadiem vai kara gadījumam. Vēlāk, attīstoties ražošanai, tā kļuva par ražošanas procesa neatņemamu sastāvdaļu. Īpašnieki, stājoties ražošanas attiecībās, juta bailes par īpašuma saglabāšanu, par tā iznīcināšanas iespējām, zādzībām vai zaudējumiem, ko var izraisīt dabas stihiskie postījumi un citi neparedzami atgadījumi.
Ražošanas procesa riskantais raksturs bija galvenais uztraukuma iemesls īpašniekiem un preču ražotājiem par savu materiālo labklājību. Uz šī pamata radās ideja atlīdzināt materiālos zaudējumus, solidarizējoties ieinteresētajiem īpašniekiem, jo katram atsevišķi veidot naudas vai materiālu rezerves īpašuma apmērā bija dārgi. Bez tam, nelaimes gadījumus un ārkārtējas situācijas iepriekš paredzēt nebija iespējams.
Ieinteresēto personu skaits bija krietni lielāks nekā cietušo apmērs no dažādu nelaimes gadījumu sekām un, jo lielāks saimniecību skaits, kas piedalās zaudējumu “dalīšanā”, jo mazāk līdzekļu jāiegulda katram atsevišķam saimniekam. Tā radās apdrošināšana, kuras būtība ir zaudējumu atlīdzināšana no fonda, kuru veidojušas ieinteresētās personas ar iemaksu palīdzību. /Apdrošināšana: pamatprincipi un prakse/
APDROŠINĀŠANA LATVIJĀ
Latvijas Republikas likumdošanā apdrošināšana tiek klasificēta kā darbība, ko veic apdrošinātājs saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, lai, aizsargājot apdrošinātā intereses, izmaksātu apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas līgumā paredzēto gadījumu. /Apdrošināšanas līguma likums/
Vērtējot ekonomisko situāciju Latvijā un tās attīstību, ciešas paralēles velkamas arī ar apdrošināšanas sfēras attīstību. Pateicoties brīvā tirgus ekonomikai un visiem tiem nosacījumiem, kas jāņem vērā iekļaujoties šāda veida modelī kā pilnvērtīgiem dalībniekiem, ir radies labvēlīgs un stingrs pamats apdrošināšanas sfēras izveidošanai un dinamiskai attīstībai.
Apdrošināšana kā pakalpojums tirgū parādījās jau tās pirmsākumos. Apdrošināšana ir viena no tām pakalpojumu sfērām, kas ir sekojusi tirgus attīstībai, pielāgojusies un pilnveidojusies. Nepieciešamība pēc apdrošināšanas jau daudz kur noteikta kā obligāts nosacījums. Tas raksturo tās lielo nozīmi ekonomikas attīstības un stabilitātes nodrošinājumam.
Latvijā arvien lielāka uzmanība tiek veltīta apdrošināšanai un tās pakalpojumu izmantošanas iespējām. Ir izveidotas tādas institūcijas kā fondu birža un vērtspapīru depozitārijs, tiek pilnveidoti likumi par pensiju fondiem, ieguldījumu fondiem. Kaut arī apdrošināšana kā finanšu tirgus dalībnieks ir pastāvējusi no neatkarības atgūšanas sākuma, tikai pēdējo gadu laikā izjūtama šīs finanšu nozares dinamiska attīstība.
APDROŠINĀŠANAS NOZĪME EKONOMIKĀ
Stabils apdrošināšanas tirgus ir nozīmīga jebkuras veiksmīgas ekonomikas struktūras komponente. Apdrošināšana pilda svarīgu lomu valsts iekšzemes kopprodukta veidošanā. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs apdrošināšanas prēmiju īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir aptuveni 8-12%, un Eiropas Savienības valstīs šī pozīcija veido 2-30% no IKP.
Apdrošināšanas īpatsvars IKP ir rādītājs arī iedzīvotāju labklājībai. Valstīm ar augstāku dzīves līmeni apdrošināšanas īpatsvaram ir raksturīgi būt lielākam, kā piemēram Luksemburgā tas ir 30.89%, lai gan vidējais rādītājs Eiropā ir 7.2%.
Latvijā 2020.gadā apdrošināšanas prēmiju īpatsvars iekšzemes kopproduktā sastādīja 2,72%. Līdz ar to svarīgi ir veidot pieprasījumam atbilstošu tirgus struktūru un stabilu likumdošanas bāzi, lai nerastos apstākļi, kas var kavēt šīs nozares attīstību.
Apdrošināšanas procesā rodas naudas pārdales attiecības, kas ir izteiktas ar apdrošināmo risku kā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās varbūtību.
Apdrošināšanā ir slēgtas pārdales attiecības starp tās dalībniekiem, kas saistās ar solidāru zaudējumu segšanu vienai vai vairākām riska situācijām uz visu apdrošināšanā iesaistīto subjektu rēķina. Tas ir iespējams, pateicoties tam, ka zaudējumos cietušo skaits ir daudz mazāks kā apdrošinājuma ņēmēju skaits.
Zaudējumu segšanai tiek veidots naudas fonds, kas formējas no dalībnieku iemaksām. Jo plašāks ir dalībnieku loks apdrošināšanā, jo mazāka ir katra dalībnieka individuālā iemaksa un apdrošināšana ir pieejamāka un efektīvāka.
Ja apdrošināšanas procesā piedalās miljoniem dalībnieku un ir apdrošināti simtiem miljonu objektu, rodas iespēja ar minimālām izmaksām segt maksimālus zaudējumus.
Apdrošināšana no citām finanšu kategorijām atšķiras ar ierobežotu zaudējumu apjomu. Kā pretēju piemēru var minēt valsts budžetu, kur finanšu resursi veidojas no uzņēmumu un iedzīvotāju maksājumiem un mobilizētie līdzekļi tiek novirzīti ne tikai maksātāju interesēs, bet arī citiem mērķiem.
Nepieciešamība pēc apdrošināšanas produktiem parasti rodas cilvēkiem sasniedzot zināmu vecumu. Gados jauniem cilvēkiem ir atšķirīga attieksme pret riska apstākļiem, kā rezultātā var rasties finansiāli zaudējumi. Arī materiālā nodrošinājuma līmenis būtiski atšķiras gados jauniem un vecākiem cilvēkiem. Šeit gan jāpiebilst, ka Latvijā minētā likumsakarība nedarbojas, jo ir izveidojies stabils jaunu, bet izglītotu un pietiekoši turīgu cilvēku slānis, kuri saprot apdrošināšanas nozīmi savas stabilitātes nodrošināšanā.
Savukārt gados vecāki cilvēki, kas, mainoties valsts ekonomisko attiecību modelim, ir zaudējuši savu līdz tam stabilo darba vietu, drošības sajūtu dzīvē vai varbūt arī smaga darba rezultātā iekrāto naudas summu vairākās bankrotējušās bankās, netic apdrošināšanas idejai.
© 2022 Colemont FKB Latvia